Uz kalna jau mēs uzkāpām, bet kā lai tiek lejā? Lieta tāda, ka pacēlājs darbojas līdz 17.30 + līdz pēdējam apmeklētājam. Taču ir veikli izdomāts, kā novērst šī punkta ļaunprātīgu izmantošanu. Rindu diezgan ātri ielaiž iekšā būdiņā, bet pēc tam durvis aizver, lai neviens netēlotu, ka "es te fiksi, man arī vajag lejā".
Galu galā mēs arī izrādījāmies no šo neveikļu sugas: stāvi nu aiz slēgtām durvīm un kuko. Autobusa uz leju nav, bet visi Bolti bija pastāvīgi aizņemti. Pat paēst nopirkt nebija kur - pankūku bode vērās ciet, un darbinieki mazgāja traukus. Nopirkām vismaz sidru, lai ielietu sevī kaut mazliet cukura. Toties, tā kā steigties vairs nebija kur, mēs nedaudz pastaigājāmies, uzkāpām nelielā tornītī. Pēc tam devāmies ar kājām lejā pa stāvām taciņām. Varēja jau arī pa asfaltu, bet tas nav sportiski. Kamēr vēl nebija satumsis, nolēmām riskēt. Kad jau gandrīz bija iestājies tumšs, laisks vakars, un maz ko vairs varēja saskatīt, beidzot izlīdām pie autobusa pieturas. Drīz vien jau devāmies uz rajonu.
Nākamajā rītā mēs pabrokastojām tajā pašā brīnišķīgajā Blue bird cafe. Sākumā es aizskrēju uz pastu – nosūtīt atklātnes. Man negribējās, jo jutos švaki, kā tas gadās 90% manas dzīves laika. Taču, zinot, ka manas adresātes saņems milzumu pozitīvu emociju, piespiedu sevi pastāvēt rindā pēc markas; labi vēl, ka vārdu "Eiropa" saprot visur. Pēc tam šķībi uzskribelēju sveicienu un lidoju atpakaļ uz kafejnīcu ar boltaskūteri, kur puiši man jau bija pasūtījuši brokastis. Par laimi, laika mums pietika, un es paspēju gan aprīt beļģu vafeles, gan iepirkt kafijas pupiņas – sev un dāvanai. Pa ceļam izcēlās smacīga un karsta diskusija par to, vai mūsu visumu var līdz galam izmērīt, vai arī kvantu mehānikas līmenī viss ir aptuvens. Taksī es zaudēju retorikā. Vēlāk nedaudz atspēlējos, nosūtīju saiti uz rakstu, kurā stāstīts, par ko iedeva Nobela prēmiju fizikā 2022. gadā. Krieviski tāds ir, piemēram, Meduzā - https://meduza.io/feature/2022/10/04/nobelevskuyu-premiyu-dali-fizikam-zalozhivshim-fundament-kvantovogo-interneta-buduschego.
Ko gan lai saka kopsavilkumā? Budapešta mūsu priekšā neatklājās līdz galam, un es tur pabūtu vēlreiz, lai to izprastu labāk. Speciāli turp laikam nelidotu, bet, ja liktenis aiznesīs, pastaigāšos, papētīšu.
